Līgumi un atlaišana
Darba līguma noslēgšana
Tiesiskās attiecības, starp darba ņēmēju un darba devēju tiek noslēgtas ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu un darba devējs apņemas maksāt nolīgto algu, kā arī nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Darba līgumā norāda darbinieka vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu un citu pušu identificējošu informāciju; darba tiesisko attiecību sākuma datumu; darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu; darbinieka arodu, amatu, specialitāti atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu; darba samaksas apmēru un izmaksas laiku; nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku; ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu; darba līguma uzteikuma termiņu; un par darba koplīgumu, kas piemērojams darba tiesiskajām attiecībām.
Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie katras no pusēm. Darba devējam ir pienākums gādāt par darba līgumu noslēgšanu rakstveidā un veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti. Ja, noslēdzot darba līgumu, nav ievērota tā rakstveida forma, darbiniekam ir tiesības prasīt darba līguma izteikšanu rakstveidā.
Sagatavojot darba līgumu, darba devējam ir pienākums pieprasīt, lai ārzemnieks (izņemot ES pilsoņus un iedzīvotājus, kuriem ir brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā) uzrāda vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas apliecina, ka ārzemniekam piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijā. Grozītais likums regulē arī darba saturu. Tas nosaka, ka darba līgumā nedrīkst ietvert ierobežojumus attiecībā uz valodu prasmēm, jābūt latviešu valodā, un tai jābūt pieejamai pārbaudei atbilstošām institūcijām.Ja ārvalstu darbinieks nesaprot latviski, papildus var izmantot viņa dzimto valodu.
ES direktīvu (2019/1152) par caurskatāmiem un prognozējamiem darba apstākļiem Latvija ieviesa ar grozījumiem Darba likumā. Taču tajā nav iekļautas būtiskas izmaiņas, jo Darba likums jau prasa rakstiskus darba līgumus.
Avoti: 39.-41.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā
Darba līgums uz noteiktu laiku
Darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, tādus kā sezonas rakstura darbu; darbu tādās darbības jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku, ņemot vērā attiecīgās nodarbošanās raksturu vai arī attiecīgā darba pagaidu raksturu; promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanu, kā arī tāda darbinieka aizvietošanu, kura pastāvīgā darbavieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts darbā jauns darbinieks; gadījuma darbu, kas uzņēmumā parasti netiek veikts; noteiktu pagaidu darbu, kas saistīts ar uzņēmuma darbības apjoma īslaicīgu paplašināšanos vai ražošanas apjoma pieaugumu; neatliekamu darbu, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā; bezdarbniekam paredzētu algotu pagaidu vai citu darbu saistībā ar viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai darbu, kas saistīts ar aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu; profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestādes izglītojamā darbu, ja tas saistīts ar sagatavošanos darbībai noteiktā profesijā vai studiju virzienā.
Maksimālais skaits secīgu uz noteiktu laiku noslēgta darba līgumu saskaņā ar likumu nav skaidri definēts tomēr uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš. Par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 30 dienām pēc kārtas. Termiņš, uz kādu noslēgts darba līgums, lai veiktu sezonas rakstura darbu (ieskaitot termiņa pagarinājumus), nevar būt ilgāks par 10 mēnešiem viena gada laikā.
Avoti: 43.-45.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā
Pārbaudes laiks
Darba likums pieļauj noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai. Pārbaudes laiks ir spēkā tikai ja tas ir skaidri noteikts, noslēdzot darba līgumu. Pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem, tomēr minētajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku un citu laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Pārbaudi nenosaka personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.
Nesamazinot kopējo darbinieku aizsardzības līmeni, par pārbaudes laiku, kas pārsniedz trīs mēnešus, bet nepārsniedz sešus mēnešus, var vienoties ar darbinieku arodbiedrību noslēgtā darba koplīgumā.
Ja pārbaudes laiks noteikts darba līgumā, kas noslēgts uz noteiktu laiku līdz sešiem mēnešiem, pārbaudes laiks nepārsniedz vienu mēnesi, savukārt, ja līgums noslēgts uz laiku līdz vienam gadam, pārbaudes laiks nepārsniedz divus mēnešus. Nesamazinot kopējo darbinieku aizsardzības līmeni, par pārbaudes laiku, kas pārsniedz minēto periodu, bet nepārsniedz trīs mēnešus, var vienoties ar darbinieku arodbiedrību noslēgtā darba koplīgumā.
Ja nolīgtais pārbaudes termiņš ir beidzies un darbinieks turpina veikt darbu, atzīstams, ka viņš pārbaudi ir izturējis.
Avoti: 46.-47.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā
Darba tiesisko attiecību nodibināšana
- Darba likums, pieņemts 2001.gadā, pēdējo reizi grozīts 2017.gadā / Labour Law 2001, last amended 2017
