Darbnespēja
Ienākumi/Slimības pabalsts
Slimības pabalstu piešķir, ja persona (arī pašnodarbinātais) neierodas darbā (tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus) šādu iemeslu dēļ: darbspēju zaudēšana sakarā ar slimību vai traumu; nepieciešamība saņemt ārstnieciska vai profilaktiska rakstura medicīnisko palīdzību; līdz 14 gadus veca slima bērna kopšana; nepieciešama izolācija sakarā ar karantīnu; protezēšana vai ortozēšana stacionārā.
Slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11.dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai. Slimības pabalstu maksā bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, bez pārtraukumiem un ne ilgāku par 52 nedēļām, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu. Slimības pabalsts tiek maksāts ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Pēc vienas dienas nogaidīšanas perioda, darba devējs maksā kompensāciju līdz pat darba nespējas desmitajai dienai. Ja persona ir darbnespējīga, jo tā rūpējās par slima bērnu jaunāku par 14 gadiem, slimības pabalstu izmaksā no darba nespējas pirmās dienas līdz darba nespējas 14.dienai, ja bērns kopts mājās, par laiku līdz no 15. darba nespējas dienas līdz 21.dienai, ja bērns kopts arī stacionārā.
Darba nespējas laikā, darbiniekiem (arī pašnodarbinātām sievietēm) slimības pabalstu piešķir 80 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Par darba nespējas pirmajām 10 dienām darba devējs izmaksā darba ņēmējam no saviem līdzekļiem sekojošā kārtība: ne mazāk 75 % apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo darba nespējas dienu; un ne mazāk kā 80 % apmērā - par laiku no ceturtās darba nespējas dienas līdz desmitai darba nespējas dienai.
Avoti: 12.pants, likumā Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam; 17.pants, likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu, spēkā no 1997.gada; http://www.vsaa.lv/en/services/employees/sickness-benefit
Bezmaksas medicīniskā aprūpe
Katrs cilvēks, kurš Latvijā uzturas legāli ir tiesīgs uz valsts apmaksātu medicīnisko aprūpi.
Obligātā veselības aprūpes sistēma aptver veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot tos, kuri ir izslēgti no šīs jomas. Medicīnas pakalpojumus sniedz ārsti un institūcijas, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu.
Pacienti, izņemot tie, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, grūtnieces, invalīdi, cilvēki ar īpašām vajadzībām un citas personas ar vienu vai vairākiem nosacījumiem, veic pacientu iemaksas par vizīti pie ģimenes ārsta, vizīti pie speciālista, par ārstēšanos stacionāri, medikamentiem, kā arī par dažiem diagnostiskiem izmeklējumiem. Iemaksas apmērs ir atkarīgs no pakalpojuma.
Apdrošinātajam darbiniekam ir jāievēro darba drošības noteikumi, jāinformē darba devējs un jāvēršas pēc pirmās palīdzības, ja darbā ir noticis nelaimes gadījums. Jāizmanto medicīniskā palīdzība, ko apmaksā no īpaša budžeta darba nelaimes gadījumiem vai arodslimībām, jāievēro norādījumi un jāievēro režīms, ko nosaka VDEAVK (Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija). Darbiniekam ir jāveicina atveseļošanās, jāievēro darba devēja norādījumi, saņemot apdrošināšanas atlīdzību.
Avots: www.vm.gov.lv/en/health_care/patient_contribution/); Likuma par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām 18. pants, pēdējie grozījumi veikti 2023. gadā
Drošība par darbu
Darbinieku darbs ir drošībā pirmos sešus darba nespējas mēnešus. Tomēr darba devējs var uzteikt darbu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.
Avoti: 101.panta 1. un 11.punkts, Darba likums, pieņemts 2001.gadā
Noteikumi par darbu un saslimšanu
- Darba likums 2001, pēdējo reizi grozīts 2025 / Labour Law 2001, last amended 2025
- Likums par valsts pabalstu izmaksu laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam / Law on Payment of State Allowances during the Period from 2009 to 2014
- Likums par maternitātes un slimības apdrošināšanu 1997 / Law on Maternity and Sickness Insurance 1997
- Likums par obligāto apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, 1997 (pēdējo reizi grozīts 2014) / Law on Compulsory Insurance against Accidents at Work and Occupational Diseases, 1997 (last amended in 2014)
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 no 1999. gada 16. februāra par obligātās sociālās apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību nelaimes gadījumos darbā un arodslimību gadījumos / Cabinet Regulation No. 50 of 16 February 1999 Procedures for the Granting and Calculation of Insurance Compensation of Compulsory Social Insurance against Accidents at Work and Occupational Diseases
Ienākumi/Slimības pabalsts
Slimības pabalstu piešķir, ja persona (arī pašnodarbinātais) neierodas darbā (tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus) šādu iemeslu dēļ: darbspēju zaudēšana sakarā ar slimību vai traumu; nepieciešamība saņemt ārstnieciska vai profilaktiska rakstura medicīnisko palīdzību; līdz 14 gadus veca slima bērna kopšana; nepieciešama izolācija sakarā ar karantīnu; protezēšana vai ortozēšana stacionārā.
Slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11.dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai. Slimības pabalstu maksā bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, bez pārtraukumiem un ne ilgāku par 52 nedēļām, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu. Slimības pabalsts tiek maksāts ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Pēc vienas dienas nogaidīšanas perioda, darba devējs maksā kompensāciju līdz pat darba nespējas desmitajai dienai. Ja persona ir darbnespējīga, jo tā rūpējās par slima bērnu jaunāku par 14 gadiem, slimības pabalstu izmaksā no darba nespējas pirmās dienas līdz darba nespējas 14.dienai, ja bērns kopts mājās, par laiku līdz no 15. darba nespējas dienas līdz 21.dienai, ja bērns kopts arī stacionārā.
Darba nespējas laikā, darbiniekiem (arī pašnodarbinātām sievietēm) slimības pabalstu piešķir 80 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Par darba nespējas pirmajām 10 dienām darba devējs izmaksā darba ņēmējam no saviem līdzekļiem sekojošā kārtība: ne mazāk 75 % apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo darba nespējas dienu; un ne mazāk kā 80 % apmērā - par laiku no ceturtās darba nespējas dienas līdz desmitai darba nespējas dienai.
Avoti: 12.pants, likumā Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam; 17.pants, likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu, spēkā no 1997.gada; http://www.vsaa.lv/en/services/employees/sickness-benefit
Bezmaksas medicīniskā aprūpe
Katrs cilvēks, kurš Latvijā uzturas legāli ir tiesīgs uz valsts apmaksātu medicīnisko aprūpi.
Obligātā veselības aprūpes sistēma aptver veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot tos, kuri ir izslēgti no šīs jomas. Medicīnas pakalpojumus sniedz ārsti un institūcijas, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu.
Pacienti, izņemot tie, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, grūtnieces, invalīdi, cilvēki ar īpašām vajadzībām un citas personas ar vienu vai vairākiem nosacījumiem, veic pacientu iemaksas par vizīti pie ģimenes ārsta, vizīti pie speciālista, par ārstēšanos stacionāri, medikamentiem, kā arī par dažiem diagnostiskiem izmeklējumiem. Iemaksas apmērs ir atkarīgs no pakalpojuma.
Apdrošinātajam darbiniekam ir jāievēro darba drošības noteikumi, jāinformē darba devējs un jāvēršas pēc pirmās palīdzības, ja darbā ir noticis nelaimes gadījums. Jāizmanto medicīniskā palīdzība, ko apmaksā no īpaša budžeta darba nelaimes gadījumiem vai arodslimībām, jāievēro norādījumi un jāievēro režīms, ko nosaka VDEAVK (Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija). Darbiniekam ir jāveicina atveseļošanās, jāievēro darba devēja norādījumi, saņemot apdrošināšanas atlīdzību.
Avots: www.vm.gov.lv/en/health_care/patient_contribution/); Likuma par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām 18. pants, pēdējie grozījumi veikti 2023. gadā
Drošība par darbu
Darbinieku darbs ir drošībā pirmos sešus darba nespējas mēnešus. Tomēr darba devējs var uzteikt darbu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.
Avoti: 101.panta 1. un 11.punkts, Darba likums, pieņemts 2001.gadā
Noteikumi par darbu un saslimšanu
- Darba likums 2001, pēdējo reizi grozīts 2025 / Labour Law 2001, last amended 2025
- Likums par valsts pabalstu izmaksu laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam / Law on Payment of State Allowances during the Period from 2009 to 2014
- Likums par maternitātes un slimības apdrošināšanu 1997 / Law on Maternity and Sickness Insurance 1997
- Likums par obligāto apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, 1997 (pēdējo reizi grozīts 2014) / Law on Compulsory Insurance against Accidents at Work and Occupational Diseases, 1997 (last amended in 2014)
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 no 1999. gada 16. februāra par obligātās sociālās apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību nelaimes gadījumos darbā un arodslimību gadījumos / Cabinet Regulation No. 50 of 16 February 1999 Procedures for the Granting and Calculation of Insurance Compensation of Compulsory Social Insurance against Accidents at Work and Occupational Diseases
