Dzemdības un Darbs
Grūtniecības vai dzemdību atvaļinājums
Sievietes pienākas grūtniecības atvaļinājums 112 kalendāra dienas (56 kalendāras dienas grūtniecības atvaļinājumam un dzemdību atvaļinājumam). Obligāts atvaļinājums grūtniecei ir divas nedēļas pirms paredzamajām dzemdībām un divas nedēļas pēc dzemdībām, kas noteikts ar ārsta atzinumu.Sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12.grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.
Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja dzimuši divi vai vairāki bērni, sievietei piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to dzemdību atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.
Avoti: 37.panta septītā daļa un 154.pants, Darba likumā, pieņemts 2001.gadā
Ienākumi
Maternitātes pabalsts tiek maksāts visu dzemdību atvaļinājuma laiku (112 vai 126 vai 140 dienas). Maternitātes pabalstu ir tiesības saņemt sievietēm, kurām ir tiesības uz šo pabalstu pamatojoties uz likumu ‘’Par maternitātes un slimības apdrošināšanu’’ ar nosacījumu, ja sieviete neierodas darbā un tādējādi,zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus. Kā arī, ja pašnodarbināta sieviete zaudē ienākumus.
Maternitātes pabalstu piešķir bērna tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, par visu bērna kopšanas laiku, bet ne ilgāku kā līdz bērna 70. dzīvības dienai, šādos gadījumos: bērna māte mirusi dzemdību laikā vai laikā līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai un, ja māte normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas.
Ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai sakarā ar slimību, traumu vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, piešķir maternitātes pabalstu par tām dienām, kad māte pati nav spējīga bērnu kopt.
Visā dzemdību atvaļinājuma laikā, darbiniekiem (ieskaitot pašnodarbinātās sievietes) piešķir Maternitātes pabalstu 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Ja persona grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā kļūst par darba ņēmēju vai pašnodarbināto, maternitātes pabalstu maksā par visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, par kuru izsniegta darba nespējas lapa.
Saskaņā ar Grūtniecības un slimības apdrošināšanas likumu valsts sociālā apdrošināšana maksā grūtniecības pabalstu.
Avoti: 2001. gada Darba likuma 154. pants, pēdējo reizi grozīts 2025. gadā; likuma “Par valsts pabalstu izmaksu laikposmā no 2009. gada līdz 2014. gadam” 5.–10. pants; 1997. gada likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 14. panta 3. pants, pēdējo reizi grozīts 2024. gadā; http://www.vsaa.lv/en/services/employees/maternity-benefit
Grūtniecības tests / Izmeklēšana darbā pieņemšanas laikā
Darba pieņemšanas procesā intervijas jautājumiem jābūt saistītiem ar paredzēto darbu un kandidāta piemērotību. Jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši, ir aizliegti. Darba likumā konkrēti uzskaitīti grūtniecība, ģimenes vai laulības stāvoklis, piederība politiskajai partijai vai arodbiedrībai, nacionālā vai etniskā izcelsme un svešvalodu prasmes, kas nav saistītas ar darbu.
Sludinājumā nedrīkst atsaukties uz personas dzimumu, vecumu vai svešvalodu prasmi, ja vien šī pazīme nav objektīvi pamatota un samērīga ar darbu. Ja ir nepieciešama svešvalodu prasme, sludinājumā jāpaskaidro, kāpēc tā ir nepieciešama.
Avots: Darba likuma 29. pants, 32. panta 1. punkts, 33. panta 2. punkta 1. apakšpunkts un 109. panta 1. punkts, pēdējie grozījumi veikti 2025. gadā
Bezmaksas veselības aprūpe
Katrs cilvēks, kurš Latvijā uzturas legāli ir tiesīgs uz valsts apmaksātu medicīnisko aprūpi.
Obligātā veselības aprūpes sistēma aptver veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot tos, kuri ir izslēgti no šīs jomas. Medicīnas pakalpojumus sniedz ārsti un institūcijas, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu.
Pacienti, izņemot tie, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, grūtnieces, invalīdi, cilvēki ar īpašām vajadzībām un citas personas ar vienu vai vairākiem nosacījumiem, veic pacientu iemaksas par vizīti pie ģimenes ārsta, vizīti pie speciālista, par ārstēšanos stacionāri, medikamentiem, kā arī par dažiem diagnostiskiem izmeklējumiem. Iemaksas apmērs ir atkarīgs no pakalpojuma.
Saskaņā ar Darba likumu darba devēji ir atbildīgi par pretendentu veselības pārbaužu izmaksu segšanu, ja vien pretendents intervijas laikā nav apzināti sniedzis nepatiesu informāciju.
Avots: Darba likuma 36. panta 3. punkts, pēdējie grozījumi veikti 2025. gadā; www.vm.gov.lv/en/health_care/patient_contribution/)
Noteikumi par maternitāti un darbu
- Darba likums 2001, pēdējo reizi grozīts 2025 / Labour Law 2001, last amended 2025
- Likums par valsts pabalstu izmaksu laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam / Law on Payment of State Allowances during the Period from 2009 to 2014
- Likums par maternitātes un slimības apdrošināšanu 1997 / Law on Maternity and Sickness Insurance 1997
Grūtniecības vai dzemdību atvaļinājums
Sievietes pienākas grūtniecības atvaļinājums 112 kalendāra dienas (56 kalendāras dienas grūtniecības atvaļinājumam un dzemdību atvaļinājumam). Obligāts atvaļinājums grūtniecei ir divas nedēļas pirms paredzamajām dzemdībām un divas nedēļas pēc dzemdībām, kas noteikts ar ārsta atzinumu.Sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12.grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.
Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja dzimuši divi vai vairāki bērni, sievietei piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to dzemdību atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.
Avoti: 37.panta septītā daļa un 154.pants, Darba likumā, pieņemts 2001.gadā
Ienākumi
Maternitātes pabalsts tiek maksāts visu dzemdību atvaļinājuma laiku (112 vai 126 vai 140 dienas). Maternitātes pabalstu ir tiesības saņemt sievietēm, kurām ir tiesības uz šo pabalstu pamatojoties uz likumu ‘’Par maternitātes un slimības apdrošināšanu’’ ar nosacījumu, ja sieviete neierodas darbā un tādējādi,zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus. Kā arī, ja pašnodarbināta sieviete zaudē ienākumus.
Maternitātes pabalstu piešķir bērna tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, par visu bērna kopšanas laiku, bet ne ilgāku kā līdz bērna 70. dzīvības dienai, šādos gadījumos: bērna māte mirusi dzemdību laikā vai laikā līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai un, ja māte normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas.
Ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai sakarā ar slimību, traumu vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, piešķir maternitātes pabalstu par tām dienām, kad māte pati nav spējīga bērnu kopt.
Visā dzemdību atvaļinājuma laikā, darbiniekiem (ieskaitot pašnodarbinātās sievietes) piešķir Maternitātes pabalstu 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Ja persona grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā kļūst par darba ņēmēju vai pašnodarbināto, maternitātes pabalstu maksā par visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, par kuru izsniegta darba nespējas lapa.
Saskaņā ar Grūtniecības un slimības apdrošināšanas likumu valsts sociālā apdrošināšana maksā grūtniecības pabalstu.
Avoti: 2001. gada Darba likuma 154. pants, pēdējo reizi grozīts 2025. gadā; likuma “Par valsts pabalstu izmaksu laikposmā no 2009. gada līdz 2014. gadam” 5.–10. pants; 1997. gada likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 14. panta 3. pants, pēdējo reizi grozīts 2024. gadā; http://www.vsaa.lv/en/services/employees/maternity-benefit
Grūtniecības tests / Izmeklēšana darbā pieņemšanas laikā
Darba pieņemšanas procesā intervijas jautājumiem jābūt saistītiem ar paredzēto darbu un kandidāta piemērotību. Jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši, ir aizliegti. Darba likumā konkrēti uzskaitīti grūtniecība, ģimenes vai laulības stāvoklis, piederība politiskajai partijai vai arodbiedrībai, nacionālā vai etniskā izcelsme un svešvalodu prasmes, kas nav saistītas ar darbu.
Sludinājumā nedrīkst atsaukties uz personas dzimumu, vecumu vai svešvalodu prasmi, ja vien šī pazīme nav objektīvi pamatota un samērīga ar darbu. Ja ir nepieciešama svešvalodu prasme, sludinājumā jāpaskaidro, kāpēc tā ir nepieciešama.
Avots: Darba likuma 29. pants, 32. panta 1. punkts, 33. panta 2. punkta 1. apakšpunkts un 109. panta 1. punkts, pēdējie grozījumi veikti 2025. gadā
Bezmaksas veselības aprūpe
Katrs cilvēks, kurš Latvijā uzturas legāli ir tiesīgs uz valsts apmaksātu medicīnisko aprūpi.
Obligātā veselības aprūpes sistēma aptver veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot tos, kuri ir izslēgti no šīs jomas. Medicīnas pakalpojumus sniedz ārsti un institūcijas, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu.
Pacienti, izņemot tie, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, grūtnieces, invalīdi, cilvēki ar īpašām vajadzībām un citas personas ar vienu vai vairākiem nosacījumiem, veic pacientu iemaksas par vizīti pie ģimenes ārsta, vizīti pie speciālista, par ārstēšanos stacionāri, medikamentiem, kā arī par dažiem diagnostiskiem izmeklējumiem. Iemaksas apmērs ir atkarīgs no pakalpojuma.
Saskaņā ar Darba likumu darba devēji ir atbildīgi par pretendentu veselības pārbaužu izmaksu segšanu, ja vien pretendents intervijas laikā nav apzināti sniedzis nepatiesu informāciju.
Avots: Darba likuma 36. panta 3. punkts, pēdējie grozījumi veikti 2025. gadā; www.vm.gov.lv/en/health_care/patient_contribution/)
Noteikumi par maternitāti un darbu
- Darba likums 2001, pēdējo reizi grozīts 2025 / Labour Law 2001, last amended 2025
- Likums par valsts pabalstu izmaksu laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam / Law on Payment of State Allowances during the Period from 2009 to 2014
- Likums par maternitātes un slimības apdrošināšanu 1997 / Law on Maternity and Sickness Insurance 1997
