Arodbiedrības
Tiesības pievienoties un veidot arodbiedrībās
Tiesības apvienoties (un tiesības pievienoties arodbiedrībām) ir garantētas Satversmē. Satversme pieprasa, lai valsts aizsargātu arodbiedrību brīvību.
Darba likums sargā tiesības apvienoties organizācijas un nosaka, ka darbiniekiem, kā arī darba devējiem ir tiesības brīvi, bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas apvienoties organizācijās un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses. Darbinieka piederība pie šā panta pirmajā daļā minētajām organizācijām vai darbinieka vēlme iestāties tajās nevar būt par pamatu atteikumam noslēgt darba līgumu, darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai. Darbinieki nedrīkst būt pakļauti jebkādai diskriminācijai par dalību organizācijā.
Jaunajā Arodbiedrību likumā (spēkā no 2014.gada 1.novembra) ir paredzēti noteikumi par arodbiedrību veidošanu, reģistrāciju un citām arodbiedrību tiesībām.
Jaunā Arodbiedrību likuma 13.panta 7.punkts noslaka, ka Darba devējam ir aizliegts bez attiecīgās arodbiedrības piekrišanas uzteikt darba līgumu arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai, kura pilda pārstāvja pienākumus, izņemot gadījumus, kas tiek pārkāpti darba noteikumi vai darba līguma noteikumi. Iepriekšējais likums (spēkā līdz 2014.gada 30.okobrim) nosaka šo aizsardzību arodbiedrības biedriem.
Avoti: 102.pants un 108.pants Latvijas Republikas Satversmē, pieņemta 1922.gadā, atjaunota 1991.gadā, pēdējo reizi grozīta 2016.gadā; 7.-10.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā; Arodbiedrību likums, pieņemts 2014.gadā (spēkā no 2014.gada 1.novembra)
Tiesības slēgt koplīgumu
Arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības veikt kolektīvas pārrunas, saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, slēgt darba koplīgumus (ģenerālvienošanās), pieteikt streikus, kā arī īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
Vispārējie noteikumi par tiesībām uz koplīgumu ir no Satversme, kurā ir noteikts, ka strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Darba koplīguma noteikumus regulē Darba likums, kā arī Darba strīdu likums. Darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Darba koplīgums ir saistošs pusēm, un tā noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kas tiek nodarbināti pie attiecīgā darba devēja vai attiecīgajā viņa uzņēmumā, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi. Darba līgumā darbinieks un darba devējs var atkāpties no darba koplīguma noteikumiem tikai tad, ja attiecīgie darba līguma noteikumi darbiniekam ir labvēlīgāki.
Darba koplīgumu noslēdz uz noteiktu laiku vai uz noteikta darba izpildīšanas laiku. Darba koplīgums stājas spēkā tā noslēgšanas dienā, ja šajā koplīgumā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Ja darba koplīgumā nav norādīts spēkā esamības laiks, šis koplīgums uzskatāms par noslēgtu uz vienu gadu.
Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP) Latvijā darbojas kopš 2006. gada, saskaņā ar 1998. gada regulu. Kā noteikts regulā, NTSP mērķis ir veicināt sociālo partneru sadarbību valsts līmenī un nodrošināt integrētu pieeju sociālekonomiskās attīstības jautājumiem, ņemot vērā sabiedrības un valsts intereses, kas nodrošinātu sociālo stabilitāti, labklājību un ekonomisko izaugsmi valstī. Padomi veido Ministru kabineta ministru pārstāvji, Arodbiedrību konfederācijas pārstāvji un Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Tajā ir 9 pārstāvji no darba ņēmējiem, darba devējiem un valsts grupām.
Padome izskata politikas dokumentus un tiesību aktus par šādiem jautājumiem un iesniedz attiecīgajai ministrijai priekšlikumus to pilnveidošanai: nodarbinātība, profesiju klasifikācija, SDO konvenciju ratificēšana un ziņošana, sociālā drošība, vietējo tiesību aktu novērtēšana Eiropas Sociālās hartas kontekstā. Turklāt Padome cenšas veicināt sadarbību nozaru un reģionālā līmenī. Ja puses Padomē vienojas par jautājumu un pieņem lēmumu, šāds lēmums ir saistošs visām pusēm.
Avoti: 108.pants Latvijas Republikas Satversmē, pieņemta 1922.gadā, atjaunota 1991.gadā, pēdējo reizi grozīta 2016.gadā; 17.-24.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā; Arodbiedrību likums, pieņemts 2014.gadā (spēkā no 2014.gada 1.novembra); Nacionālās trīspusējās padomes statūti, 1998. gads
Tiesības streikot
Strādājošajiem ir tiesības streikot, kā to nosaka Satversmes 108.pants un regulē Streiku likums. Tiesības uz lokauts regulē Darba strīdu likums.
Saskaņā ar Streiku likumu, darbiniekiem ir tiesības streikot, lai aizstāvētu savas ekonomiskās vai profesionālās intereses. Tiesības streikot kā galējs līdzeklis izmantojams, ja nav panākta vienošanās un samierināšanās kolektīvajā interešu strīdā. Piedalīšanās streikā ir brīvprātīga un darbinieku nedrīkst piespiest piedalīties streikā vai neļaut viņam piedalīties streikā.
Tiesības streikot dažos gadījumos dažu nozaru strādājošajiem tomēr ir aizliegtas. Šie strādājošie ir tiesneši, prokurori, policijas darbinieki, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbinieki, robežsargi, valsts drošības iestāžu darbinieki, ieslodzījuma vietu uzraugi un personas, kas dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos. Streiku likums nosaka, ka jānodrošina, lai Streika laikā minimālā apjomā tiktu turpināts darbs sabiedrībai nepieciešamajos dienestos (uzņēmumos, organizācijās un nodibinājumos, kura pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai), kas ietver ārstniecības un medicīniskās palīdzības dienestus, sabiedriskā transporta dienestus, dzeramā ūdens piegādes dienestus, elektroenerģijas, gāzes ražošanas un piegādes dienestus, sakaru dienestus, atkritumu savākšanas dienestus, gaisa satiksmes kontroles dienestus, visu veidu transporta kustības drošību saistītie dienestus, civilās aizsardzības dienestus, u.c.
Arodbiedrībai vai darbiniekiem ir jāizveido streika komiteja, kas vadīs streiku un pārstāvēs attiecīgās arodbiedrības vai attiecīgā uzņēmuma darbinieku intereses streika sarunās ar darba devēju. Streika komiteja informē darba devēju, Valsts darba inspekciju un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomi par streiku vismaz septiņas dienas pirms streika uzsākšanas.
Darba devējs nedrīkst pieņemt darbiniekiem aizvietotājus, lai nepieļautu streikus.
Avoti: 108.pants Latvijas Republikas Satversmē, pieņemta 1922.gadā, atjaunota 1991.gadā, pēdējo reizi grozīta 2007.gadā; Streiku likums, 1998.gads, pēdējo reizi grozīts 2005.gadā; Darba strīdu likums, 2003.gads
Noteikumi par arodbiedrībām
- Latvijas Republikas Satversme, pieņemta 1922.gadā, atjaunota 1991.gadā, pēdējo reizi grozīta 2007.gadā / Latvian Constitution of 1922, reinstated in 1991, last amended in 2007
- Darba likums, pieņemts 2001.gadā, pēdējo reizi grozīts 2017.gadā / Labour Law 2001, last amended 2017
- Arodbiedrību likums, pieņemts 2014.gadā (spēkā no 2014.gada 1.novembra) / Trade Union Law, adopted in 2014 (effective from 01 November 2014)
- Darba strīdu likums, 2003.gads / Labour Disputes Law 2003
- Streiku likums, 1998.gads, pēdējo reizi grozīts 2005.gadā / Strike Law 1998, last amended in 2005
